zvīļot
zvīļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
zvīļojums [zvĩļuôjums] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
PiemēriSaule, zvaigznes, sveču liesmas zvīļo.
1.1.pārnestā nozīmē Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
PiemēriKaķa acis tumsā zvīļo.