Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
zvērēt
zvērēt zvēru [zvȩ̃ru], zvēri, zvēr [zvȩ̃r], pag. zvērēju transitīvs, darbības vārds
Dot svinīgu solījumu.
PiemēriIr cilvēki, kas gatavi zvērēt, ka labākā atpūta uz ūdeņiem ir tikai un vienīgi makšķerēšana.