Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zvans
zvans lietvārds; vīriešu dzimte
1.Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
PiemēriSkanīgs zvans.
  • Skanīgs zvans.
  • Čuguna zvans.
  • Vēja zvans.
  • Zvanu tornis.
Stabili vārdu savienojumiLikt pie (lielā) zvana. Piekārt pie lielā zvana.
2.Signālierīce.
PiemēriDurvju zvans.
  • Durvju zvans.
  • Velosipēda zvans.
3.Signālierīces radīta skaņa.
PiemēriZvans uz stundu.
  • Zvans uz stundu.
Stabili vārdu savienojumiPēdējais zvans. Trauksmes zvans.
  • Pēdējais zvans svinīgs pasākums 9. un 12. klases skolēniem, ko rīko mācību gada beigās pirms beigu eksāmeniem.
  • Trauksmes zvans idioma brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
4.Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
PiemēriSpēlēt zvanus.
  • Spēlēt zvanus.
  • Zvanu solo.
  • Zvanu ansamblī katrs zvans ir mūzikas instruments, kam atbilst sava skaņa.
Stabili vārdu savienojumiBezmaksas zvans. Konferences zvans.
  • Bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
  • Konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.