zenīts
zenīts vīriešu dzimte, lietvārds
1.joma: astronomija Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
PiemēriJāņos saule lēnām no zenīta laižas lejup.
2.Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
PiemēriSaules zenīta laikā – no plkst. 11.00 līdz 15.00 – ir ļoti augsta starojuma intensitāte.
3.Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā.
PiemēriAtrasties slavas zenītā.
Cilme:No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra’s) ‘virziens; ceļš (virs galvas)’.