zīst
zīst zīžu, zīd, zīž, pag. zīdu darbības vārds; transitīvs
1.Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
PiemēriBērns zīž krūti.
- Bērns zīž krūti.
- Teļš zīž pienu.
Stabili vārdu savienojumiZīst māti.
- Zīst māti — 1. Zīst pienu no mātes krūts.2. Zīst pienu no dzīvnieka mātītes pupa.
1.1.Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
PiemēriLācis zīž ķepu.
- Lācis zīž ķepu.
1.2.sarunvaloda Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
PiemēriVečuks sēž un soliņa un zīž cigareti.
- Večuks sēž un soliņa un zīž cigareti.
Stabili vārdu savienojumiZīst no pirksta.
- Zīst no pirksta sarunvaloda — stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.