vīt
vīt viju, vij, vij, pag. viju darbības vārds; transitīvs
1.Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
PiemēriVīt ozollapu vainagu.
- Vīt ozollapu vainagu.
- Vīt jāņuzāles vainagos.
1.1.Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
PiemēriVīt pātagas auklu.
- Vīt pātagas auklu.
- Vīt grožus.
- Vīt pinekļus zirgiem.
- Vijamais kāsis.
1.2.Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
PiemēriVīt ligzdu.
- Vīt ligzdu.
1.3.pārnestā nozīmē Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
PiemēriMelnas ēnas vij koku stumbrus.
- Melnas ēnas vij koku stumbrus.
1.4.pārnestā nozīmē Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
PiemēriTurpināt vīt savu domu.
- Turpināt vīt savu domu.
1.5. Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
PiemēriVārds slavas vīts.
- Vārds slavas vīts.
Stabili vārdu savienojumiVīt ligzdu.
- Vīt ligzdu idioma — dibināt ģimeni.