vēstīt
vēstīt -īju, -ī, -ī, arī vēstu [vȩ̀stu], vēsti, vēsta [vȩ̀sta], pag. -īju darbības vārds; transitīvs
vēstījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
PiemēriPriecīgi, pārliecinoši ko vēstīt.
2.Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
PiemēriTumši mākoņi un stiprs vējš vēstī, ka tuvojas negaiss.