vēstīt
vēstīt -īju, -ī, -ī, arī vēstu [vȩ̀stu], vēsti, vēsta [vȩ̀sta], pag. -īju darbības vārds; transitīvs
vēstījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
PiemēriPriecīgi, pārliecinoši ko vēstīt.
- Priecīgi, pārliecinoši ko vēstīt.
- Vēstīt, ka mainīts vilcienu atiešanas un pienākšanas laiks stacijā.
- intransitīvs Vēstīt par uzvaru sporta spēlē.
- Reklāma vēstī par preces labo kvalitāti.
2.Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
PiemēriTumši mākoņi un stiprs vējš vēstī, ka tuvojas negaiss.
- Tumši mākoņi un stiprs vējš vēstī, ka tuvojas negaiss.
- Ko vēstī sarkana blāzma debesu malā? Vai jaunā diena nāks ar vētru?
- intransitīvs Nogurums vēstī par pārpūlēšanos.