vēstnesis
vēstnesis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
vēstnese dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
PiemēriGaidīt vēstnesi ar jaunākām ziņām no frontes.
- Gaidīt vēstnesi ar jaunākām ziņām no frontes.
- Būt par kādu sabiedrisku pārmaiņu vēstnešiem.
2.Zīme, pazīme, kas liecina (par kā) iespējamību, tuvošanos.
PiemēriMarta spožā saule ir pavasara vēstnese.
- Marta spožā saule ir pavasara vēstnese.
- Šad tad es [sapnī] lidoju naktīs, un tas ir vēstnesis, ka vajag kaut kam sākties..