vēdināt
vēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
vēdināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
PiemēriVēdināt virtuvi, istabu.
1.1.Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
PiemēriVēdināt drēbes.
2.Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
PiemēriDemonstratīvi vēdināt ar rokām.
2.1.Vēcināt (spārnus); luncināt (asti).
PiemēriĒrglis vēdina spārnus.
2.2.Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
PiemēriEgles laiski vēdina zarus.
3.Virzīt šurp turp ko rokā saņemtu, arī roku, lai radītu gaisa kustību un atvēsinātos, atvēsinātu; šādā veidā radīt (gaisa kustības), lai atvēsinātos, atvēsinātu.
PiemēriVēdināt ar cimdiem sakarsušos vaigus.
Stabili vārdu savienojumiVēdināt galvu. Vēdināt smadzenes.