vārīt
vārīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
PiemēriVārīt ūdeni, pienu.
- Vārīt ūdeni, pienu.
1.1. Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
PiemēriVārošs piens.
- Vārošs piens.
2.Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
PiemēriVārīt olas.
- Vārīt olas.
- Vārīt gaļu.
- Vārīt kartupeļus.
- Vārīt zupu.
- Vārīt tēju.
- Vārīt vakariņas.
- Vārīta liesa zivs.
- intransitīvs Prast vārīt.
2.1.Karsēt (veļu) šķidrumā ar 100 grādu temperatūru.
PiemēriVārīt veļu.
- Vārīt veļu.
2.2.Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
PiemēriVārīt konfektes.
- Vārīt konfektes.
- Vārīt ziepes.
- Vārīt celulozi.
- Vārīt sīrupu.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)vārīt sūdus. (Sa)vārīt ziepes. Ne cepts, ne vārīts.
- (Sa)vārīt sūdus vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — sagādāt nepatikšanas.
- (Sa)vārīt ziepes idioma — sarunvaloda nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- Ne cepts, ne vārīts idioma — sarunvaloda nenoteikts.