vārīt
vārīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
PiemēriVārīt ūdeni, pienu.
1.1. Tāds, kas ir sakarsēts līdz stāvoklim, kurā tam šādā veidā mainās agregātstāvoklis; verdošs.
PiemēriVārošs piens.
2.Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
PiemēriVārīt olas.
2.1.Karsēt (veļu) šķidrumā ar 100 grādu temperatūru.
PiemēriVārīt veļu.
2.2.Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
PiemēriVārīt konfektes.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)vārīt sūdus. (Sa)vārīt ziepes. Ne cepts, ne vārīts.