vispār
vispār apstākļa vārds
1.Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
PiemēriEs nedomāju par sevi, bet par dzīvi vispār.
- Es nedomāju par sevi, bet par dzīvi vispār.
- Bērnībā viņš vispār daudz slimoja.
- Vai tu vispār rīkojies prātīgi?
- Kā tas vispār notika?
2.kopā ar: darbības vārds noliegumā Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
PiemēriĀbeles vispār vēl nav ziedējušas.
- Ābeles vispār vēl nav ziedējušas.
- Viņš vispār neko nesaprot.
- Šodien ārsts vispār nepieņem.
- Tā uzvesties vispār nedrīkst!
3.Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
PiemēriViņi nesarunājās vispār.
- Viņi nesarunājās vispār.
- Un vispār – tā radās atsvešinātība starp abiem.
- Manā četristabu sirdī nāc iekšā un noauj kājas. Un vispār – jūties kā mājās.