visgudrs
visgudrs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
visgudra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
visgudri apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriProfesors bija visgudrs vīrs.
- Profesors bija visgudrs vīrs.
- Māte bija visgudra sieviete, vienmēr prata paklusēt.
- ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
1.1.Tāds, kas izliekas gudrs, arī gudrāks par citiem; pārgudrs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVisgudrā vīramāte visu pārbauda.
- Visgudrā vīramāte visu pārbauda.
- Viņš reizēm izliekas tik visgudrs.
- Visgudras un garlaicīgas runas.
- Visgudri pamācīt citus.