vispār
vispār apstākļa vārds
1.Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
PiemēriEs nedomāju par sevi, bet par dzīvi vispār.
2.kopā ar: darbības vārds noliegumā Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
PiemēriĀbeles vispār vēl nav ziedējušas.
3.Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
PiemēriViņi nesarunājās vispār.