virzīt
virzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
virzība lietvārds; sieviešu dzimte
virzījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
PiemēriVirzīt skapi pie sienas.
1.1.Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
PiemēriVirzīt ķermeni uz priekšu un atpakaļ.
2.Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
PiemēriVirzīt dzīves apstākļus pretī labklājībai.
2.1.Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
PiemēriVirzīt pieredzējušo ārstu augstākā amatā.
3.Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
PiemēriVirzīt laulības šķiršanas lietu tiesai.