virtene
virtene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
PiemēriSīpolu virtene pie sienas.
1.1.Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
PiemēriKuģu virtenes noenkurotas ostā.
1.2.Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
PiemēriUz skatuves izkārtojušās dejotāju virtenes.
1.3.Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
PiemēriBurtu virtene.