virszeme
virszeme lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Zemes virsa, virspuse.
PiemēriMarta otrajā pusē virszeme jau bija brīva no ledus un sniega.
- Marta otrajā pusē virszeme jau bija brīva no ledus un sniega.
- Virszemē izspraukušies pirmie asni.
- Uzirdināt virszemi.
- Virszemē parādījušies kurmja rakumi.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
PiemēriAugu virszemes daļas.
- Augu virszemes daļas.
- Virszemes pagrabs.
- Ēkai ir pieci virszemes un divi apakšzemes stāvi.