virszeme
virszeme sieviešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Zemes virsa, virspuse.
PiemēriMarta otrajā pusē virszeme jau bija brīva no ledus un sniega.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas atrodas, pastāv, noris virs zemes.
PiemēriAugu virszemes daļas.