virsotne
virsotne [vìrsuôtne] dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; galotne2.
PiemēriStāva, apledojusi kalna virsotne.
1.1.Zemes virsas paaugstinājums (attiecībā pret jūras līmeni), ko norobežo līdzenums.
PiemēriAugstākā Latvijas virsotne ir Gaiziņkalns.
1.2.Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
PiemēriKuģa masta virsotne.
2.Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne1.
PiemēriKadiķu virsotnes ir koši zaļas un sakuplojušas.
3.joma: matemātika Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
PiemēriTrijstūra, daudzstūra virsotne.
4.Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
PiemēriEirozonas valstu virsotņu apspriede Briselē.
4.1.Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
PiemēriEduards Smiļģis ir latviešu režijas mākslas virsotne.
4.2.Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
PiemēriManā dzīvē ir divi neaizmirstami notikumi – uzvara olimpiādē un meitas piedzimšana. Divas virsotnes, kurām nekas lielāks līdzās nav noliekams..