Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
virsnieks
virsnieks lietvārds; vīriešu dzimte
virsniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
PiemēriNacionālo Bruņoto spēku virsnieks.
  • Nacionālo Bruņoto spēku virsnieks.
  • Policijas virsnieks.
  • Komandējošā sastāva virsnieks.
  • Valsts robežsardzes virsnieks.
  • Rezerves virsnieki.
  • Virsnieku korpuss.
  • Jaunākais, vecākais virsnieks.
  • Virsnieka dienesta pakāpe.
  • Nodot virsnieka zvērestu.
2.Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
PiemēriTriju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
  • Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
  • Atzinības krusta virsnieks.