virpuļot
virpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
PiemēriPāri laukiem virpuļo vējš.
1.1.Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
PiemēriUpe palu laikā virpuļoja un guldzēja.
1.2.Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
PiemēriVēja brāzmas nestas, virpuļoja smiltis.
2.Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
PiemēriJaunieši virpuļo dejā.
2.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
PiemēriDažādas domas virpuļo galvā.