virināt
virināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., durvis, logu, vāku).
PiemēriVirināt istabas durvis.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piem., muti, acis).
PiemēriSlimnieks tikai virināja muti.
Stabili vārdu savienojumiVirināt kādas durvis. Virināt muti.