vilināt
vilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
vilinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
PiemēriVilināt vēlētājus ar tukšiem solījumiem.
1.1.Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
PiemēriVilināt suni pie sevis.
2.Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
PiemēriMeitenes acis un augums puisi vilināja.
2.1.formā: trešā persona Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
PiemēriVīrieti vilināja izdevīgais darba piedāvājums ar iespējām labi nopelnīt.
2.2.Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
PiemēriVisu mūžu viņu vilina kalni.
Stabili vārdu savienojumiVilināt (savos) tīklos.