vijole
vijole [vijuõle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
PiemēriVijoles lociņš, atslēga.
- Vijoles lociņš, atslēga.
- Spēlēt vijoli.
- Skaņdarbs vijolei.
- pārnestā nozīmē Vēja vijole.
Cilme:No lejasvācu viole, itāļu viola.