Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vijolīte
vijolīte [vijuõlĩte] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
PiemēriSmaržīgā vijolīte.
  • Smaržīgā vijolīte.
  • Meža, purva, smiltāju vijolīte.
  • Dumbrāja vijolīte.
  • Trejkrāsu vijolīte.
  • Jūrmalas vijolīte.
  • Vijolīšu pudurs.
  • Vijolīšu lakstu tēja.
  • Vijolīšu pušķis.
Stabili vārdu savienojumiAlpu vijolīte. Vijolīšu dzimta.
  • Alpu vijolīte prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs; ciklamena.
  • Vijolīšu dzimta taksons [Viola] augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.