viesulis
viesulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
PiemēriViesuļu brāzmas.
- Viesuļu brāzmas.
- Spēcīgais viesulis ar saknēm izrāvis kokus.
- Kļuva tumšs, un pēkšņi uznākušais viesulis ar lietu plosījās vairākas stundas.
- pārnestā nozīmē Dusmu un naida viesulis.
- pārnestā nozīmē Pār vainīgo galvām nāca īsts pārmetumu viesulis.
1.1.Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
PiemēriSniega, smilšu viesulis.
- Sniega, smilšu viesulis.
- Viesulis sagrieza pērnās lapas un pacēla gaisā.
- Ūdens viesulis drāzās gar jūras krastu, saceldams milzīgus viļņu vālus.
1.2.pārnestā nozīmē Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
PiemēriKara viesulī ierautas daudzas valstis.
- Kara viesulī ierautas daudzas valstis.
- Skandālu viesulis tikai pieņēmās spēkā.
Stabili vārdu savienojumiKā viesulis. Uguns viesulis.
- Kā viesulis idioma — ļoti lielā ātrumā.
- Uguns viesulis — 1. Ļoti intensīva, blīva apšaude.2. Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.