viest1
viest viešu, vies, vieš, pag. viesu darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
PiemēriSpēcīgais vējš un pērkona dārdieni viesa negaisa tuvošanos.
- Spēcīgais vējš un pērkona dārdieni viesa negaisa tuvošanos.
- Dabā viss viesa rudens tuvošanos.
- Sveču gaisma telpā vieš mājīgumu.
1.1.Riest1.
PiemēriBērzi jau vieš pirmās zaļās lapas.
- Bērzi jau vieš pirmās zaļās lapas.
- Augs vieš saknes.
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
PiemēriViest prieku, cerības, bailes, dusmas.
- Viest prieku, cerības, bailes, dusmas.
- Saruna viesa skaidrību par turpmākām attiecībām.
- Godīgums un atklātība vieš uzticību.
- Slimnieka izskats viesa bažas par veselības uzlabošanos.
- Sapratne vienam pret otru viesa ģimenē mieru.