viesmīlīgs
viesmīlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
viesmīlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
viesmīlīgi apstākļa vārds
viesmīlība lietvārds; sieviešu dzimte
viesmīlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViesmīlīgs saimnieks.
- Viesmīlīgs saimnieks.
- Viesmīlīga namamāte.
- Viesmīlīga ģimene.
- Viesmīlīga muzeja vadītāja.
- Latgalieši ir viesmīlīgi.
- Viesmīlīgi uzņemt ciemiņus.
- Viesmīlīgi izturēties pret klientiem.
1.1.Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
PiemēriViesmīlīga zeme, pilsēta.
- Viesmīlīga zeme, pilsēta.
- Viesmīlīgas naktsmājas.
- Viesmīlīga atpūtas vieta.
- Iegriezties vēlreiz viesmīlīgajā kafejnīcā.