viesis
viesis lietvārds
viese lietvārds
1.Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
PiemēriGaidīts viesis.
Stabili vārdu savienojumiNelūgts viesis. Viesu istaba. Viesu māja.
1.1.Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
PiemēriVālodze ierodas pie mums maija pirmajā pusē un jau augustā dodas projām uz dienvidiem. Tādēļ viņu sauc par vasaras viesi.
Stabili vārdu savienojumiMaldu viesi.
1.2.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
PiemēriIet viesos.
2.Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
PiemēriSagaidīt augsto viesi no ANO.