viesis
viesis lietvārds
viese lietvārds
1.Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
PiemēriGaidīts viesis.
- Gaidīts viesis.
- Rets viesis.
- Lūgti viesi.
- Kāzu viesi.
- Ārzemju viesi.
- Sagaidīt, pavadīt viesus.
- Lūgt viesus pie galda.
- Viesu uzņemšana.
- Viesu grāmata.
Stabili vārdu savienojumiNelūgts viesis. Viesu istaba. Viesu māja.
- Nelūgts viesis — viesis, kas ieradies neaicināts, parasti nelaikā; arī nepatīkams viesis.
- Viesu istaba — viesistaba.
- Viesu māja — neliela lauku viesnīca.
- Viesu nams — ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
1.1.Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
PiemēriVālodze ierodas pie mums maija pirmajā pusē un jau augustā dodas projām uz dienvidiem. Tādēļ viņu sauc par vasaras viesi.
- Vālodze ierodas pie mums maija pirmajā pusē un jau augustā dodas projām uz dienvidiem. Tādēļ viņu sauc par vasaras viesi.
Stabili vārdu savienojumiMaldu viesi.
- Maldu viesi — joma: zooloģija dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
1.2.formā: vīriešu dzimte, daudzskaitlis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
PiemēriIet viesos.
- Iet viesos.
- Aicināt viesos.
- Pārnākt no viesiem.
- Visi mājinieki aizbraukuši viesos.
2.Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
PiemēriSagaidīt augsto viesi no ANO.
- Sagaidīt augsto viesi no ANO.
- Kongresā piedalījās daudz viesu no dažādām pasaules valstīm.
- Sveikt pilsētas viesus no tālienes.