vieninieks
vieninieks lietvārds
vieniniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte Cipars 1.
PiemēriUzrakstīt vieninieku.
1.1.Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
PiemēriSaņemt kontroldarbā vieninieku.
2.Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem; vientuļnieks.
PiemēriViņš bija vieninieks un viens pats apceļoja Latviju.
2.1.Viens sportists (airētājs), kas startē savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
PiemēriIzcīnīt pirmo vietu kanoe vieninieka sacensībās.
Stabili vārdu savienojumiVieninieku kamera.