vienīgais
vienīgais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienīgā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienīgs īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
PiemēriVienīgais bērns ģimenē.
1.1. Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
PiemēriViņš ir vienīgais, kas mani saprot.
Stabili vārdu savienojumiAr vienu (vienīgu) rāvienu. Ar vienu (vienīgu) vilcienu. Vienīgā dzīvā dvēsele.