Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
viduklis
viduklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
PiemēriTievs viduklis.
  • Tievs viduklis.
  • Vidukļa apkārtmērs.
  • Sieviete ar slaidu vidukli.
Stabili vārdu savienojumiViduklis kā lapsenei.
1.1.Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
PiemēriKleita ar šauru vidukli.
  • Kleita ar šauru vidukli.
  • Žakete ar paplatinātu vidukli.
1.2.Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriDzīvnieka vidukļa iekšējie orgāni.
  • Dzīvnieka vidukļa iekšējie orgāni.
  • Kādu brīdi ar viņu parunājās Repa advokāts, kas ir apaļu vidukli un baltiem matiem.