viduklis
viduklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
PiemēriTievs viduklis.
- Tievs viduklis.
- Vidukļa apkārtmērs.
- Sieviete ar slaidu vidukli.
Stabili vārdu savienojumiViduklis kā lapsenei.
- Viduklis kā lapsenei — saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
1.1.Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
PiemēriKleita ar šauru vidukli.
- Kleita ar šauru vidukli.
- Žakete ar paplatinātu vidukli.
1.2.Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriDzīvnieka vidukļa iekšējie orgāni.
- Dzīvnieka vidukļa iekšējie orgāni.
- Kādu brīdi ar viņu parunājās Repa advokāts, kas ir apaļu vidukli un baltiem matiem.