viduklis
viduklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
PiemēriTievs viduklis.
Stabili vārdu savienojumiViduklis kā lapsenei.
1.1.Tērpa daļa, kas sedz šo vietu.
PiemēriKleita ar šauru vidukli.
1.2.Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriDzīvnieka vidukļa iekšējie orgāni.