vīdēt
vīdēt vīdu, vīdi, vīd, pag. vīdēju darbības vārds; intransitīvs
Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
PiemēriLogā sāk vīdēt blāva gaisma.
- Logā sāk vīdēt blāva gaisma.
- Tālu jūrā vīd kuģa masti.
- Sejā vīdēja šķelmīgs smaids.
- .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.