Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vibrēt
vibrēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt1 – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
PiemēriUrbjmašīna sāk vibrēt.
  • Urbjmašīna sāk vibrēt.
  • Vijoles stīgas vibrē.
  • No šāvienu trokšņa vibrēja logu rūtis.
1.1.Viegli svārstīties, trīcēt2 – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
PiemēriGaisā vibrē taures skaņas.
  • Gaisā vibrē taures skaņas.
  • Ezerā vibrē mēness atspulgs.
  • Dziedāt vibrējošā balsī.
Cilme:No latīņu vibrāre ‘trīcēt, svārstīties’.