Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ventilēt
ventilēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ventilēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Vēdināt1; arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
PiemēriVentilēt mitros graudus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
PiemēriVentilēt slimnieka plaušas.