veiksme
veiksme dsk. ģen. -mju sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vienskaitlis Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime2.
PiemēriSvarīgu lomu spēlē veiksme.
2.formā: vienskaitlis Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
PiemēriDarba veiksme.
3.Panākums, sasniegums.
PiemēriVeiksmes stāsts.
Stabili vārdu savienojumiLabu veiksmi! Veiksme (uz)smaida.