veikalnieks
veikalnieks lietvārds; vīriešu dzimte
veikalniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
PiemēriSods veikalniecei.
- Sods veikalniecei.
- Pilsētas labākais veikalnieks.
- Ražotāji nepiekrīt veikalnieku nosacījumiem.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
PiemēriDraugi izglābj veikalnieka biznesu.
- Draugi izglābj veikalnieka biznesu.