veidoties
veidoties [veĩdùotiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
PiemēriPurvs var veidoties, pārpurvojoties sauszemei.
1.1.Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
PiemēriAugam veidojas virszemes dzinumi.
1.2.Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
PiemēriVeidojas pilsēta.
1.3.Tikt izstrādātam, gatavotam (par priekšmetiem).
PiemēriGlezna veidojas pārejā no tumšām krāsām uz gaišām.
3.formā: trešā persona Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
PiemēriVeidojas cita civilizācija.
4.Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
PiemēriVeidojas par izglītotu cilvēku.
4.1.Pakāpeniski attīstīties.
PiemēriVeidojas morāle.
4.2.Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
PiemēriVeidojas pareiza stāja.