varonīgs
varonīgs [varuônîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
varonīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
varonīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
PiemēriVaronīgs karavīrs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVaronīga rīcība.
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piem., par laikposmu).
PiemēriVaronīgs mūžs.
1.3.Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriVaronīgi izglābt meiteni no degošas mājas.
1.4.Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKomanda varonīgi atspēlējas.