vajadzēt
vajadzēt 3. pers. vajag, pag. vajadzēja transitīvs, darbības vārds
1.Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
PiemēriVajag pieņemt lēmumu.
Stabili vārdu savienojumiCik tur vajag! Ko (tev, jums, viņam) vajag.
2.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
PiemēriTam vajadzētu būt tepat aiz stūra.