vajadzēt
vajadzēt 3. pers. vajag, pag. vajadzēja darbības vārds; transitīvs
1.Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
PiemēriVajag pieņemt lēmumu.
- Vajag pieņemt lēmumu.
- Visu vajag padarīt laicīgi.
- Bērnam vajag izgulēties.
- Mums vajadzētu satikties.
Stabili vārdu savienojumiCik tur vajag! Ko (tev, jums, viņam) vajag.
- Cik tur vajag! — saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- Ko (tev, jums, viņam) vajag — jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- Tā man vajag! — saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
- Vajag kā ēst idioma — sarunvaloda ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
2.kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
PiemēriTam vajadzētu būt tepat aiz stūra.
- Tam vajadzētu būt tepat aiz stūra.
- Viņam drīz vajag būt atpakaļ.