Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzsēdināt
uzsēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzsēdināt bērnu uz sola.
1.1.Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzsēdināt uz deguna brilles.
2.Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriVairīties uzsēdināt kuģi uz sēkļa.
Stabili vārdu savienojumiUzsēdināt uz adatas.