uzplūst
uzplūst 3. pers. -plūst, pag. -plūda intransitīvs, darbības vārds
1.Applūst, pārplūst (par vietu).
PiemēriUzplūdušas līča pļavas.
2.Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
PiemēriJūra uzplūdusi līdz kāpām.
3.Kļūt uztveramam, sajūtamam.
PiemēriSkaņas uzplūst un atkal noklust.
4.Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
PiemēriDusmas uzplūst.