uzmānīt
uzmānīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzmānīt samu no dzelmes virspusē.
1.1.pārnestā nozīmē Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmānīt auto riteņiem citus diskus.