Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzmākt
uzmākt -mācu, -māc, -māc, pag. -mācu transitīvs, darbības vārds
Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
PiemēriUzmākt otram savu gribu.