uzlūkot
uzlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Pievērst skatienu (kādam, kam).
PiemēriVērīgi, cieši uzlūkot.
2.Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
PiemēriJuri Neikenu var uzlūkot par latviešu enciklopēdistu.