uzkurināt
uzkurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt1.
PiemēriUzkurināt lielu sārtu.
- Uzkurināt lielu sārtu.
- Salasīt malku un uzkurināt uguni.
- Uzkurināt uguni lielāku.
2.Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
PiemēriBokseri uzkurina niknums.
- Bokseri uzkurina niknums.
- Pretinieka miers strīdnieku uzkurina vēl vairāk.
- Uzkurināt meitu precēties.
2.1.Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
PiemēriMēģināt uzkurināt sevī drosmi.
- Mēģināt uzkurināt sevī drosmi.
- Televīzijas raidījums uzkurinājis satraukumu.
- Publikas sajūsma ir uzkurināta.