uzkost
uzkost [uzkuôst] -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu darbības vārds; transitīvs
1.Uzēst1; iekost4.
PiemēriIedot izsalkušajam ko uzkost.
- Iedot izsalkušajam ko uzkost.
- Uzkost starp ēdienreizēm.
- Palaikam uzkost žāvētas aprikozes.
2.Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst2.
PiemēriUzkost konjakam citrona šķēlīti.
- Uzkost konjakam citrona šķēlīti.
- Pie alus uzkost kaltētas zivis.
3.Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
PiemēriUzkost zupā melno piparu.
- Uzkost zupā melno piparu.
- intransitīvs Uzkost augļa iebojātai vietai.