uzjundīt
uzjundīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
uzjundījums vīriešu dzimte, lietvārds
Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
PiemēriReferendums uzjundīja emocijas.