uzņēmīgs
uzņēmīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
uzņēmīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
uzņēmīgi apstākļa vārds
uzņēmība lietvārds; sieviešu dzimte
uzņēmīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzņēmīgs cilvēks.
- Uzņēmīgs cilvēks.
- Uzņēmīga personība.
- Uzņēmīgā sieviete izveidojusi viesu namu.
- Neuzņēmīgi nogaidīt.
2.Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
PiemēriMeitene ir uzņēmīga pret infekcijas slimībām.
- Meitene ir uzņēmīga pret infekcijas slimībām.
- Dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret trihinellozi.
- Pret sakņu puvi maz uzņēmīga zemeņu šķirne.