uts
uts lietvārds; sieviešu dzimte
Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
PiemēriGalvas uts.
- Galvas uts.
- Kaunuma uts.
- Drēbju uts.
- Matos iemetušās utis.
Stabili vārdu savienojumiApaugt ar utīm. Briežu uts. Utu ķemme.
- Apaugt ar utīm — sarunvaloda kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
- Briežu uts — kaulmuša.
- Utu ķemme — sarunvaloda ļoti bieza ķemme.