uguns
uguns dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vienskaitlis Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
PiemēriKrāsnī deg uguns.
Stabili vārdu savienojumiApturēt uguni. Bīties kā no uguns. Kā uguns.
1.1.pārnestā nozīmē Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
Piemēri..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
1.2.pārnestā nozīmē Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība.
PiemēriGlabāt sirdī naida un tumša nemiera uguni.
1.3.Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
PiemēriPalūgt uguni.
2.Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
PiemēriLogā deg uguns.
Stabili vārdu savienojumiIededzināt uguni. Iedegt uguni. Rādīt uguni.
2.1.formā: daudzskaitlis Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
PiemēriTuvējās pilsētas ugunis.
2.2.pārnestā nozīmē Spīdums, mirdzums (acīs), ko izraisa emocionāls stāvoklis.
PiemēriAcīs pazib ļauna uguns.
2.3.pārnestā nozīmē Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
Piemēri..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
3.joma: militārās zinātnes Šaušana, apšaude; raidīto ložu, šāviņu kopums.
PiemēriStrēlnieku ieroču uguns.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt uguni. Pārnest uguni. Uguns viesulis.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) uguns pakulās. Ar uguni un zobenu. Bengāliskās ugunis. Iedegt zaļo uguni. Ielaist uguni.