uguns
uguns dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vienskaitlis Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
PiemēriKrāsnī deg uguns.
- Krāsnī deg uguns.
- Iekurt uguni.
- Uguns svelme.
- Iemest gružus ugunī.
- Sildīties pie uguns.
- Mežā izplatās uguns.
Stabili vārdu savienojumiApturēt uguni. Bīties kā no uguns. Kā uguns.
- Apturēt uguni — pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- Bīties kā no uguns — ļoti bīties, baidīties.
- Kā uguns — 1. Spilgts (par ko sarkanu).2. Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
- Mūžīgā uguns — piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
- Olimpiskā uguns — uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- Pielaist uguni — aizdedzināt.
- Pielikt uguni — aizdedzināt.
- Piešaut uguni — aizdedzināt.
- Uguns jūra — ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
- Uguns siena — nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- Uguns trako — saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
1.1.pārnestā nozīmē Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
Piemēri..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
1.2.pārnestā nozīmē Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība.
PiemēriGlabāt sirdī naida un tumša nemiera uguni.
- Glabāt sirdī naida un tumša nemiera uguni.
- Linda vēl nepazina kaislas izjūtas un neiedomājās, kādu uguni skūpsts uzšķiļ piedzīvojušam vīrietim divvientulībā.
1.3.Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
PiemēriPalūgt uguni.
- Palūgt uguni.
- Viņam nebija sērkociņu, un es pasniedzu uguni.
2.Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
PiemēriLogā deg uguns.
- Logā deg uguns.
- Luksoforā ir zaļā uguns.
- Bākas uguns.
Stabili vārdu savienojumiIededzināt uguni. Iedegt uguni. Rādīt uguni.
- Iededzināt uguni sarunvaloda — ieslēgt apgaismojumu.
- Iedegt uguni sarunvaloda — ieslēgt apgaismojumu.
- Rādīt uguni — turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
- Uzdedzināt uguni — ieslēgt apgaismojumu.
- Uzgriezt uguni — panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
2.1.formā: daudzskaitlis Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
PiemēriTuvējās pilsētas ugunis.
- Tuvējās pilsētas ugunis.
- Reklāmu ugunis.
- Ēka mirdzēja vienās ugunīs.
- Autobusa vadītājs ieslēdz tālās ugunis.
2.2.pārnestā nozīmē Spīdums, mirdzums (acīs), ko izraisa emocionāls stāvoklis.
PiemēriAcīs pazib ļauna uguns.
- Acīs pazib ļauna uguns.
- Acīs deg naida ugunis.
2.3.pārnestā nozīmē Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
Piemēri..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
3.joma: militārās zinātnes Šaušana, apšaude; raidīto ložu, šāviņu kopums.
PiemēriStrēlnieku ieroču uguns.
- Strēlnieku ieroču uguns.
- Artilērijas uguns.
- Zenītartilērijas uguns.
- Atbalsta uguns.
- Koncentrēta uguns.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt uguni. Pārnest uguni. Uguns viesulis.
- Atklāt uguni — sākt šaut.
- Pārnest uguni — sākt apšaudīt citu mērķi.
- Uguns viesulis — 1. Ļoti intensīva, blīva apšaude.2. Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) uguns pakulās. Ar uguni un zobenu. Bengāliskās ugunis. Iedegt zaļo uguni. Ielaist uguni.
- (Kā) uguns pakulās sarunvaloda — saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- Ar uguni un zobenu idioma — ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- Bengāliskās ugunis — vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
- Iedegt zaļo uguni idioma — radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
- Ielaist uguni — aizdedzināt.
- Ieliet eļļu ugunī idioma — saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- Iziet caur uguni un ūdeni idioma — pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
- Kā eļļa ugunī idioma — saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
- Liet eļļu ugunī idioma — vairot (ar vārdiem, rīcību) kāda dusmas, naidu u. tml.
- Likt roku ugunī (par ko) idioma — būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
- Meklēt (kā) ar uguni idioma — intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- Nevar ne ar uguni atrast idioma — saka, ja ko nevar sameklēt, atrast.
- Pieliet eļļu ugunij idioma — saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- Pieliet eļļu ugunī idioma — saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- Piespert uguni idioma — sarunvaloda pielikt uguni, aizdedzināt.
- Rotaļāties ar uguni idioma — rīkoties neapdomīgi, vieglprātīgi.
- Sargāt kā no uguns idioma — ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- Sargāties kā no uguns idioma — ļoti censties atturēties (no kā).
- Spēlēties ar uguni idioma — rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
- Spļaut zilu uguni idioma — sarunvaloda būt ļoti dusmīgam.