tuvināt
tuvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
PiemēriTuvināt roku bērnam, lai viņu noglāstītu.
- Tuvināt roku bērnam, lai viņu noglāstītu.
- Tuvināt stabuli, flautu lūpām.
- Tuvināt ceļgalus krūtīm.
2.Veicināt (kā) drīzāku sākšanos, iestāšanos.
PiemēriTuvināt Ziemassvētku noskaņu.
- Tuvināt Ziemassvētku noskaņu.
- Gaišie rīti tuvināja pavasarīgas izjūtas.
- Katra jauna diena mūs tuvina vasarai un ceļojumiem.
3.Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
PiemēriTuvināt radus, kolēģus.
- Tuvināt radus, kolēģus.
- Tuvināt klausītājus un mūziķus.
- Studijas viņus tuvināja.
- Kopīgas intereses cilvēkus tuvina.
4.Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
PiemēriTuvināt darba metodes.
- Tuvināt darba metodes.
- Tuvināt divu valstu sadarbību.
- Tuvināt divu paaudžu intereses.
5.joma: matemātika Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
PiemēriTuvināts lielums.
- Tuvināts lielums.
- Tuvinātie aprēķini.